BLOGS: Rīgas Pavasara Rogainings "Riga Adventure Team-Isostar" skatījumā

Piedāvājam iepazīties ar blogu no XO2 grupas uzvarētājiem - komandas "Riga Adventure Team-Isostar", ko uzrakstījis Mārtiņš Ozoliņš. 

Pagājušajā nedēļas nogalē Rīgas Pavasara Rogainingā atklāju savu 2016. gada sacensību sezonu. Ja man 2 vārdos būtu jāraksturo sacensības, es teiktu: “beidzot pavasaris”. Ja 3 vārdos, tad: “ļoti garšīga zupa”. Ja 1500 vārdos, tad…

Tā kā mana xRace komanda Jānis un Sindija gribēja startēt četru stundu distancē, bet man pēc nedēļas jāskrien Parīzes maratonā, tad meklēju kādu citu kandidāti uz divu stundu rogainingu. Endomondo nevarēja nepamanīt, ka Nellija treniņos vienkārši lido, tādēļ, nešauboties ne mirki, uzrunāju viņu kā pirmo un viņa arī piekrita.

Lai gan sacensības uzskatīju kā labu garo treniņu, dažas dienas pirms starta parādījās arī neliels stresiņš, jo visi naži jau startēs lielajās grupās, tādēļ varētu gadīties, ka priekš divām stundām pietiks arī ar treniņu ātrumu.

Nellija bija sagatavojusies pienācīgi un šis bija pirmais rogainings, kur distanci plānoju kā profiem pienākas – ar rāmīti, saspraudēm un diedziņiem. Uzreiz atmetām mežu un dārziņus – pietiekoši varēsim izskrieties arī pa pilsētu. Sazīmējām trīs potenciālos variantus ar gaisa līniju uz aptuveni 20 kilometriem un iespēju beigu daļā nedaudz pavariēt ar pēdējiem punktiem un izvēlējāmies vienu ar visvairāk punktiem – kopā apaļiem 60.

Ejam uz starta koridoru, pie kura jau izveidojusies paliela rinda, jo šoreiz pieteikušies gana daudz dalībnieku. Viss notiek raiti un pāris minūtes pirms starta jau stāvam kaujas gatavībā. Vēl Jānis visiem pasaka pāris teikumus un mana 2016.gada sacensību sezona tūliņ sāksies.

3..2..1..starts.

22.punkts – MySport. Tā kā Purvciemā savulaik nostrādāju 4 gadus, punkta atrašanās vietu zināju bez orientēšanās. Biju gaidījis, ka, uz to skrienot, kā ierasts būs liela satiksme, bet lielais vairums bija izvēlējušies citu plānojumu un skrējām kopā tikai ar vēl 4 komandām – pārējie paši vainīgi. Varējām bez burzmas atzīmēties un bliezt tālāk. Pa ceļam uz punktu pirmais kilometrs pienāk pēc 5:15 – jautāju Nellijai, vai nav par ātru, bet viņa tik atsmej, ka viss kārtībā un varam turpināt.

52.punkts – parciņš Pļavniekos. Pēc teorijas vienkārši – taisni līdz krustojumam, pa labi, līdz tālajam krustojumam, pāri pa kreisi un punkts būs pa vidu parkam. Tieši tik neinteresanti un vienkārši arī bija realitātē. Līdz punktam pienāca arī otrais kilometrs – atkal kaut kas ap 5:20. Vēlreiz uzjautāju Nellijai par ātrumu, bet viņa teica, lai es skrienot sākumā kā gribu un tad beigās skatīsimies pēc viņas sajūtām. Sacīts darīts.

64.punkts – klajums pie būvbedres Pļavniekos. Viss iet kā smērēts līdz brīdim, kad, skrienot pa vieglāko ceļu, 100 metrus līdz punktam mūsu ceļu aizšķērso sēta, ko nebiju pamanījis kartē. Neko darīt – nākas izmest līkumu apkārt sētai. Pie paša punkta arī uzreiz nenoorientējos, kurā no grants kaudzēm ir punkts, tādēļ Nellijai nākas mani piekoriģēt. Te nu bija apņemšanās izskriet visu bez kļūdām.

44.punkts – deviņstāveņu pagalms Pļavniekos. Krūmos uzreiz pēc iepriekšējā punkta satikām sacensību kolorītākos līdzjutējus. Trīs “brīvmāksliniekus”, kuri bija iekūruši ugunskuru turpat taciņas vidū un izbaudīja pēkšņo uzmanību no garām skrienošajiem dīvaiņiem ar kartēm. Piesēst vēl nevēlējāmies, tādēļ raiti devāmies garām un tālāk meklēt nākamo punktu.

25.punkts – Lubančika McDonalds. Bez liekiem piedzīvojumiem – ātri un pa taisno.

23.punkts – kaut kas rūpniecisks. Uz šo punktu sanāk garš un vienmuļš pārskrējiens, tādēļ mums rodas iespēja pārrunāt sekmes. Saprotam, ka līdz šim viss kārtībā. Ejam nedaudz zem plāna, jūtamies labi, tādēļ nolemjam turpināt tādā pašā garā.

62.punkts – gājēju tilts pie Šķirotavas. Atkal garš un vienkāršs pārskrējiens. Citas komandas pa ceļam nemanām, bet vismaz man nevienā brīdī nerodas bažas, ka esam kaut ko nepareizi saplānojuši. Kartē punkts atrodas tilta vidū, bet Nellija saka, ka leģenda ir koku puduris zem tilta. Tas mani nedaudz samulsina, bet pie paša tilta uzjautājam pretim skrienošai komandai, kas par desām, un viņi apgaismo, ka vidū var nokāpt zem tilta. Pie punkta mūs sagaida teritorijas apsargs, kurš nedaudz satraukts skaidro kādam pa telefonu to, ka te pie viņa notiek kaut kādas sacensības, un liek mums pa tām pašām kāpnēm kāpt atpakaļ. Esam noskrējuši 10,5 kilometrus un esam ~3 minūtes zem plāna.

rr_route_51.png

28.punkts – Šķirotavas stacija. Cilvēku vairāk, visi tādi relaksēti, daļa pat taisa selfijus. Mums vienīgi darba sajūta – te nu bija treniņš un izklaide. Azarts atkal ņēmis virsroku. Pie punkta Nellija atzīstas, ka paliek nedaudz grūtāk, bet es viņu mierinu, ka atlikušas tikai 50 minūtes, ko skriet. Motivācija strādā.

67.punkts – krūmi Krastmalā. Ātri vien esam pie Maskavas ielas. Pārskrienam tai pāri un kopā ar vienu puišu komandu atrodam arī punktu – ieraugu pat nelielus dublīšus un esmu nesaprašanā, vai tiešām būs jānosmērē jaunās kedas? Satraukums nevietā un tiekam cauri sausām kājām.

29.punkts – pagalms Ķengaragā #1. Žviukš, žvaukš un punkts rokā. Bliežam tālāk.

31.punkts – dīķis pie Daugavas promenādes. Esam noskrējuši jau 15 nedaudz virs kilometriem un mums atlikušas ap 35 minūtēm. Jaunās kedas sāk nedaudz berzt pirkstus, bet finiša tuvums neliek par to īpaši uztraukties.

26.punkts – pagalms Ķengaragā #2. Nellija pie punkta pirmo reizi piedāvā nedaudz paiet, kamēr tiek apēsta želeja. Pastaigu izmantojam beigu daļas pārrunāšanai. Nolemjam, ka, ja pie 41.punkta tiksim 20 minūtes pirms kontrollaika beigām, tad skriesim pēc vērtīgā60.punkta – ja nē, tad neskriesim.

61.punkts – Ķengaraga slavenākie krūmi. Taisnākais ceļš atkal ved gar būvlaukumu, tādēļ šoreiz esmu divtik uzmanīgs un uzreiz izvēlos nedaudz garāku, bet pavisam drošu maršrutu – tas atmaksājas, jo “šortkatam” atkal priekšā sēta.

41.punkts – nekuriene starp Krasta ielu un Daugavu. Pārskrējiens uz punktu sanāk ļoti garš. Laiks iet un saprotam, ka vērtīgo punktu bez variantiem būs jāgriež nost. Mierinu Nelliju, ka man arī paliek grūti un vienlaicīgi nodomāju, ka šādā formā man maratonā nav, ko darīt, bet tas jau tikai pēc nedēļas – līdz tam vēl paspēšu atpūsties un paņemt to “uz svaigumiņu”.

21.punkts – Dienvidu tilta sākums. Nellija atzīstas, ka kājas palikušas ļoti smagas. Mana motivācija īpaši vairs nepalīdz, bet šķiet, ka kontrollaiks pietiekošs, tādēļ par to neuztraucos.

Finišs. Šeit sākas jautrākā daļa – jo tuvāk nāk finišs, jo mazāk paliek laika. Nokļūšana pie Azur arī ķēpīga. Ceļā visādas barjeras, kāpnes uz augšu un uz leju. No tilta augšas ieraugu, ka sākas pēdējā minūte. Janka no lejas jau atbalsta Nelliju. Lejā atkal barjeras. Kamēr tiekam pāri, komentētājs ziņo, ka atlikušas 30 sekundes. Skrienam uz finišu…20 sekundes…skrienam ātrāk…10 sekundes…sprints…5…4…3…2…1…apskrienam pēdējo barjeru un atzīmējamies 3 sekundes pēc kontrollaika, kas nozīmē vienu soda punktu.Nellija par to pārdzīvo, bet man ir iekšēja sajūta, ka būs labi.

rr_02.jpg

Finišējam ar 6. rezultātu 2 stundu kopvērtējumā un 1. rezultātu jauktās grupas ieskaitē, kas man bija patīkams pārsteigums. Saulītei nācās paziņot bēdīgo ziņu, ka brauciens uz Talsiem jāatliek par stundu, jo jāgaida apbalvošana. Pirmās pasaules problēmas…

img_5365.jpg

 

Kopumā prieks, ka ar Nelliju sanāca patīkams starts: nebija savstarpēju strīdu, liekas stresošanas un citu brīnumu. Ja radīsies tāda iespēja, labprāt nostartēšu ar viņu kopā vēl kādu reizi.

Tālāk jau Parīzes maratons, xRace un pārējie piedzīvojumi, bet par to visu, kad pienāks īstais brīdis.

Pārpublicēts no: https://ozzolins.wordpress.com/2016/03/31/rigas-pavasara-rogainings-2016/